Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja otrdien atbalstīja lēmumu 2026. gadā nepalielināt atalgojumu vēlētajām amatpersonām.
Tas nozīmē, ka mēra, vicemēru un deputātu algas paliks pašreizējā līmenī, turpinot pēdējos gados piekto fiskālās disciplīnas kursu.
Iesaldēšana kā taupības instruments
Lēmums iesaldēt politiķu algas pašvaldības budžetā ļaus ietaupīt aptuveni 103 000 eiro gadā. Šī summa paliks brīva citu pilsētas prioritāšu īstenošanai laikā, kad Rīga plāno vērienīgus infrastruktūras projektus, tostarp kapitālo Vanšu tilta rekonstrukciju.
Atalgojuma aprēķinam joprojām izmantos 2025. gada bāzes likmi (1137,46 eiro), tādējādi apturot automātisko algu pieaugumu, kas citkārt notiktu līdz ar vidējās darba samaksas kāpumu valstī.
Cik pelna Rīgas domes vadība?
Pēdējais būtiskais algu lēciens Rīgas domē notika 2023. gada sākumā. Kopš tā laika amatpersonu saņemtās summas pirms nodokļu nomaksas ir šādas:
Rīgas mērs: 6415 eiro;
Komiteju priekšsēdētāji: 3469 eiro;
Deputāti: 1934 eiro.
Salīdzinājumam – pirms 2023. gada reformas galvaspilsētas mēra alga bija ievērojami mazāka – 3851 eiro. Toreizējais straujais kāpums tika pamatots ar nepieciešamību salāgot pašvaldības vadītāja atalgojumu ar atbildības līmeni un valsts pārvaldes reformu.
Saskaņā ar valsts kopējo “jostas savilkšanu”
Rīgas pašvaldības izvēle nepaaugstināt algas nav unikāla – tā sakrīt ar vispārējo valsts politiku. Likumdevēji jau iepriekš lēmuši, ka 2026. gadā atalgojums tiks iesaldēts arī valsts augstākajām amatpersonām, vienlaikus ierobežojot prēmiju un naudas balvu izmaksu valsts pārvaldē.
Prioritāte – infrastruktūra un stabilitāte
Finanšu un administrācijas lietu komiteja uzsver, ka algu iesaldēšana ir nepieciešams solis budžeta optimizācijai. Pilsētai priekšā stāv finansiāli ietilpīgi izaicinājumi. Vanšu tilta atjaunošana prasīs ievērojamus aizņēmumus, tādēļ katrs ietaupītais eiro pamatbudžetā stiprina pašvaldības kredītspēju un stabilitāti.
Pašvaldības vadība ar šo soli demonstrē solidaritāti ar kopējo fiskālo piesardzību, liekot uzsvaru uz pilsētvides sakārtošanu, nevis administratīvo izdevumu audzēšanu.
